Septembra pēdējās dienās varēsim novērot ļoti retu anomāliju. Tā būs redzama jau 29. Septembrī
Komēta būs redzama 2024. gada 28. septembrī, un maksimālo spožumu tā sasniegs 13. oktobrī. Līdz tam brīdim vēl jāgaida, tāpēc šo datumu noteikti varat piefiksēt savā kalendārā.
Tomēr pastāv iespēja, ka tas nenotiks, jo, tuvoties Saulei, komēta var sadalīties, turklāt tās orbīta nav precīzi noteikta. Tās orbītas ilgums ir aprēķināts uz 80 660 gadiem, un šobrīd komēta atrodas starp Saturnu un Jupiteru.
Šī komēta ir ļoti ātra, tuvojas Saulei ar ātrumu 15,7 km/s. Ir iespēja, ka tā varētu kļūt redzama jau 2024. gada jūnijā, taču ir nepieciešams laiks, lai saprastu, kā tā lidos garām Saulei. Šobrīd nav pieejama komētu datubāze, kas ļautu salīdzināt dažādus parametrus un prognozēt komētas uzvedību.
Cerēsim, ka naksnīgajās debesīs sagaidīsim iespaidīgu skatu, jo komētas ir “zvaigznes ar astēm”, kas padara tās par īpaši aizraujošiem debesu objektiem.
Šeit ir pārveidota versija bez izcelšanas:
Komēta C/2023 A3 jau ir redzama caur binokli no dienvidu puslodes un drīzumā kļūs redzama arī no ziemeļu puslodes, kurā ietilpst arī Krievija.
Novērošanai ziemeļu platuma grādos tā būs pieejama tikai oktobra sākumā.
Saskaņā ar prognozēm, 2024. gada 12. oktobrī komēta vistuvāk pietuvosies Zemei, un tās spilgtums sasniegs -4 magnitūdas. Tas padarīs to par vienu no spožākajām komētām, kas pēdējo 100 gadu laikā ir redzamas ziemeļu puslodē.
Atsauce: zvaigžņu lielums raksturo enerģijas plūsmu no attiecīgās zvaigznes uz laukuma vienību. Šķietamais lielums ir atkarīgs gan no paša objekta fiziskajām īpašībām (spilgtuma), gan no attāluma līdz tam.
Spilgtāko objektu lielums ir negatīvs. Piemēram, Mēness spilgtums pilnajā fāzē sasniedz -12,7, bet Saules spilgtums ir -26,7.
Pēc perihēlijas šķērsošanas (27. septembrī) komēta uz kādu laiku pazudīs un atkal parādīsies vakara debesīs 2024. gada oktobra sākumā. Tā paliks kā vakara objekts līdz mēneša beigām.