Mūsu senči vērojot 1.oktobra laikapstākļus spēja noteikt dienu, kad uzsnigs pirmais sniegs šajā gadā

Runājot par decembri, Bukšs prognozē, ka šis mēnesis būs raksturīgs ar nelielām līdz mērenām salām, kā arī atkušņiem un nelielu sniega segu. Temperatūra saglabāsies ap vidējo mēneša rādītāju, un nokrišņu apjoms, galvenokārt sniega veidā, būs tuvu normai.

Savukārt nākamā gada prognozes liecina par ziemu ar izteikti zemām temperatūrām. Bukša vārdiem runājot, janvāra vidū un otrajā pusē temperatūra var noslīdēt zem -22 grādiem, un daudzviet sniega biezums var sasniegt pusmetru.

Pirmais sniegs
Oktobra otrajā pusē Bukšs paredz pirmos sniega graudus un sniegpārslas.

Latvijā pirmais sniegs bieži parādās jau oktobrī, un mēneša beigās var veidoties bieza sniega sega. Bukšs atgādina par ievērojamo snigšanu 2012. gada 25.-27. oktobrī Vidzemē, kad Cēsīs sniega segas biezums sasniedza 35 centimetrus, kā arī par 2003. gada 27. oktobri, kad Rīgā vienas diennakts laikā uzsniga 39 centimetri sniega.

Septembrī gaidāms, ka gaisa temperatūra būs aptuveni 3,5 grādi siltāka nekā 1991.–2020. gada vidējais rādītājs. Tas atbilst tendencēm, kas novērotas arī pagājušajā gadā, kad vidējā temperatūra sasniedza 15,8 grādus, padarot to par siltāko septembri meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Tāpat arī nākamie rudens un ziemas mēneši tiek prognozēti ar temperatūrām, kas būs par 1–2 grādiem augstākas par normu. Šīs izmaiņas rada iespēju, ka laika apstākļi var būt neierasti silti un var ietekmēt gan ikdienas dzīvi, gan dabu.

Pēc salīdzinoši sausā septembra gaidāms, ka nokrišņu daudzums pieaugs, īpaši piekrastes rajonos, kur siltais jūras ūdens var palielināt spēcīgu lietavu iespējamību. Tas var radīt dažādus izaicinājumus, piemēram, pārmērīgas ūdens uzkrāšanās problēmas un palielināt plūdu risku. Tādēļ ir svarīgi būt gataviem šīm izmaiņām un pievērst uzmanību laikapstākļu prognozēm, lai pielāgotos jaunajām situācijām un sagatavotos iespējamām dabas parādībām.