Meklējiet siltos Mēteļus un zeķes, jo pamatīgs Aukstums atkal pārņems Latviju: Tuvojas La Niño
2023. gads bija visu laiku karstākais, norāda ES klimatologi. Šī parādība bija saistīta ar El Niño klimata fenomenu. Taču šovasar situācija var krasi mainīties, jo tiek prognozēts aukstāks laiks La Niña ietekmē.
Pagājušā gada maijs bija karstākais mēnesis Eiropas klimata zinātnieku novērojumu vēsturē. Pasaules vidējā temperatūra pārsniedza pēdējo 50 gadu rekordus vairāk nekā par pusotru grādu.
Pēdējā gada laikā gaiss uzsilis par aptuveni vienu grādu vairāk nekā pēdējo 30 gadu laikā. Eksperti uzskata, ka šis fakts ir ievērojams, bet ne pārsteidzošs.
Klimata pārmaiņas visā pasaulē ir sen prognozētas. Eksperti norāda, ka šo klimata situāciju veicināja atmosfēras parādība, kas pazīstama kā El Niño.
Tikmēr zinātnieki prognozē, ka silto mēnešu sērija drīz beigsies, taču tas nenozīmē, ka klimata pārmaiņas apstāsies. 2024. gadā El Niño ietekme sāks mazināties, un to aizstās La Niña, kas nesīs aukstāku klimatu. Šīs izmaiņas sāks parādīties šī gada jūnijā.
Kas izraisa La Niña? To raksturo aukstāka Klusā okeāna ūdens un gaisa temperatūra, vēja virziena izmaiņas un mainīgi nokrišņu daudzumi.
Tomēr tas nenozīmē, ka globālās sasilšanas tendence mainīsies. Pēdējie deviņi gadi ir bijuši karstākie vēsturē, neskatoties uz La Niña gadiem.
Klimats visā pasaulē saglabāsies ekstrēms. Daudzviet šīs atmosfēras parādību ietekme ir skaidri redzama. 2023. gada sausums, kā arī diezgan aukstais pavasaris un vasaras sākums to skaidri parāda.
2024. gada vasaru ietekmēja notikumi, kas sākās 2022. gadā tālajā Klusajā okeānā. Datorprogrammas aprēķināja, ka šo notikumu sekas turpinās ietekmēt planētas klimatu vēl 8-9 gadus, padarot vasaras mitrākas un radot bažas dārzniekiem visā pasaulē par viņu kartupeļu un dārzeņu ražu.
12 stundas, kas mainīja klimatu nākamajiem gadiem
Ja neko nezināt par Tongas valsti (precīzāk, Karalisti), tas ir saprotams. Tonga ir neliela salu valsts Polinēzijā, kas pēc neatkarības iegūšanas no Lielbritānijas attīstījusies, balstoties uz lauksaimniecību un zvejniecību. No 172 koraļļu un vulkāniskajām salām apdzīvotas ir tikai 36, un kopējais iedzīvotāju skaits ir nedaudz vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku.
Kā daudzi atceras, tur notika vulkāna izvirdums, kas ilga 12 stundas. Šajā laikā Hunga Tonga izmeta atmosfērā tik daudz materiāla, ka planētas klimats tika mainīts uz daudziem gadiem.
Kā vulkāna izvirdums ietekmē planētas klimatu?
Runājot par liela mēroga vulkānu izvirdumu ietekmi uz klimatu, pirmais, kas nāk prātā, ir jēdziens “vulkāniskā ziema”. Tas nav saistīts tikai ar pelniem, kas bloķē saules starus no zemes virsmas sasildīšanas.
Vulkāni izvirdumu laikā izdala sēra dioksīdu. Šis gāzveida savienojums atmosfērā ķīmisko procesu rezultātā pārvēršas par aerosolu, kas atstaro saules gaismu.
Šādi tas izskatījās no satelīta
Hunga Tonga izvirduma laikā atmosfērā tika izlaisti 400 000 tonnu sēra dioksīda, kas radīja dzesēšanas efektu, pazeminot temperatūru par 0,1–0,5 °C vairākus mēnešus, līdz dioksīda aerosols dabiski izkliedējās
### Klimatiskās Ietekmes Nozīme Pēc Hunga-Tonga-Hunga-Haapai Izvirduma
2024. gada vasara tiek uzskatīta par vienu no sekām, kas radušās pēc izvirduma, kas notika Tongas Karalistē pirms diviem gadiem. Šis secinājums, balstoties uz datormodelēšanu, tika publicēts prestižā ārzemju žurnālā.
Hunga-Tonga-Hunga-Haapai nav tiešā saistībā ar temperatūras rekordiem, kas pēdējā gada laikā tiek pārspēti viens pēc otra. Tomēr augstās temperatūras ietekmē savstarpēji mijiedarbojas ar izvirduma sekām: karstuma dēļ atmosfērā veidojas tvaiks.
Saskaņā ar dabas likumiem, šajās situācijās notiek lietus. Dažreiz tas nāk kopā ar stiprām lietusgāzēm, vētrām, zemestrīcēm un citiem dabas dārgumiem. Atmosfērā Hunga-Tonga-Hunga-Haapai “darbs” vēl nav iztvaicējies pilnībā…
