Latviju satricina, kas Briesmīgs! Sievieti Stradiņos ar sāpēm vēderā aizsūta mājās – Nākamajā dienā sākas murgs
Šoreiz slimnīcas uzņemšanas situāciju nevarēja uzskatīt par ārkārtēju, jo cilvēku plūsma bija salīdzinoši ierasta. Dežūrējošā ārste aktīvi apstaigāja uzņemšanas telpu, uzdodot pacientiem jautājumus par viņu pašsajūtu. Inta dalās ar savu pieredzi, norādot, ka viņa bija viena no vairākiem pacientiem, kuri gaidīja uzņemšanu. Viņa apraksta situāciju, kurā uzņemšanas telpā bija aptuveni desmit cilvēki vienā malā un vēl aptuveni tikpat otrā, bet neērtuma sajūtu pievienoja dakteres jautājumi par ginekoloģiskām tēmām.
Inta izjūt neērtību situācijā, kurā viņa sēdēja blakus jaunam vīrietim, bet daktere skaļi uzdod jautājumus par ļoti personiskiem aspektiem. Viņa izsaka vēlēšanos pēc lielākas privātuma un aizsardzības starp pacientiem, lai šādas situācijas nebūtu tik neērtas.
Inta turpina stāstīt, ka ap plkst. 2.00 naktī daktere piedāvāja viņai doties mājās, bet sāpes vēderā turpināja pieaugt. Analīžu rezultātos bija konstatēti iekaisuma rādītāji, bet ultrasonogrāfijā nekas negatīvs netika konstatēts. Ķirurgs netika saukts, un, neraugoties uz sāpēm, Inta nedaudz neapmierināta pieņēma piedāvājumu paturēties palātā līdz nākamajam rītam, kad ieradīsies dežūrējošais ginekologs. Viņas stāsts atklāj ne tikai slimnīcas administratīvos aspektus, bet arī medicīnisko procedūru un komunikācijas trūkumus.
Rīta gaitā ginekoloģe pārbaudīja Intu, veicot manuālu pārbaudi un paziņojot, ka viss ir kārtībā. Saņemot apstiprinājumu par savu veselību, Inta izjutā drošības sajūtu un nekavējoties zvanīja vīram, lai lūgtu viņu atbraukt pakaļ, ja nu viss ir izskaidrojies. Kaut arī iekāpšana mašīnā sagādāja grūtības, vīrs palīdzēja, taču šī nepatīkamā pieredze nebija beigusies. Dienas laikā sāpes pakāpeniski uzliesmoja, un sieviete sāka justies patiešām slikti.
Entuziasms par Gaiļezera slimnīcu bija ļoti pozitīvs, jo bija redzama ieinteresēta personāla attieksme un operatīva nepieciešamo pārbaužu veikšana. Veicot ultrasonogrāfiju, atklājās, ka zem aknām krājas šķidrums, un tika konstatēta cista aizkuņģa dziedzerī, kas izraisīja akūtu aizkuņģa dziedzera iekaisumu. Šāda diagnoze bija pilnīgs pārsteigums, jo iepriekšējā dienā Stradiņu slimnīcā nekas līdzīgs nebija konstatēts.
Sieviete tika paredzēta atbilstošai medikamentu terapijai, saņemot skaidru diagnozi, un tagad viņa turpina ambulatoro ārstēšanu mājās. Tomēr pieredze Stradiņu slimnīcā radīja ne
patīkamu pēcgaršu, kas šķita pretrunīga attiecībā pret slimnīcas reputāciju un iepriekšējo pieredzi.
Inta dalās par nepatīkamām sajūtām, saskaroties ar neparedzētiem notikumiem slimnīcā. Viņa uzsver attieksmes nesaprotamību un pauž nožēlu, ka vienā slimnīcā var tikt uzskatīta par veselu, bet citā atklājas veselības problēmas. Viņa uzskata, ka šāda attieksme un situācijas nav pieņemamas medicīnas jomā.
Aicinot lasītājus, Inta aicina dalīties savos stāstos par pieredzi ar medicīnas personālu Latvijā, neatkarīgi no tā, vai tā ir bijusi negatīva vai ļoti pozitīva. Viņa mudina sabiedrību dalīties savās pieredzēs, lai kopīgi pievērstu uzmanību šai svarīgajai tēmai. Visi interesenti ir aicināti sazināties pa e-pastu Linda.Tunte@la.lv, daloties stāstos vai norādot kontaktinformāciju, lai izveidotu plašu un objektīvu priekšstatu par medicīnas aprūpes kvalitāti Latvijā.
