Latvijas dabas vērotājs paziņojis, cik patiesībā Traka ir gaidāma esošā ziema

Temperatūra turpina samazināties, un dažās Eiropas daļās tā jau tuvojas nullei. Hidrometeoroloģijas centra zinātniskais vadītājs Vilfands ir veicis analīzi par ziemas iestāšanos, kas vietām jau ir sākusies. Drīz vien plašākas Eiropas teritorijas var piedzīvot strauju ziemas apstākļu attīstību.

Saskaņā ar centra prognozēm, tuvākajā laikā snigs Tālajos Austrumos un Ziemeļeiropā, kur sniegs jau ir apņēmies šos reģionus.

Savukārt Dienvideiropa, Rietumeiropa un Centrāleiropa joprojām saglabāsies siltāka un pozitīvu temperatūru zona, kas liedz šīm teritorijām pieredzēt ziemas iestāšanos tuvākajā laikā.

Austrumeiropā šonedēļ klimatiskā ziema vēl nav sagaidāma, jo gaisa temperatūra paliks siltāka. Prognozes liecina par temperatūru no +7 līdz +13 grādiem, un sals ar sniegu šajā reģionā nav gaidāms līdz oktobra beigām.

Ņemot vērā laikapstākļus, ir ieteicams ģērbties atbilstoši, jo oktobra saule var būt maldinoša – vējš būs auksts, un lietus var parādīties negaidīti. Tādēļ ieteicams izvēlēties siltāku apģērbu un somā paņemt līdzi cimdus, kas neaizņem daudz vietas, bet var izrādīties ļoti noderīgi.

Tradicionālie ticējumi par 1. decembri norāda, ka šīs dienas laika apstākļi var sniegt priekšstatu par to, kāda būs visa ziema. Ja rīts ir silts, ziemas sākums būs ar atkušņiem, savukārt, ja dienas vidū būs sals, tas var liecināt par gaidāmu aukstumu ziemas vidū. Ja vakarā būs sniegputenis, var sagaidīt ilgstošu ziemu un vēlu pavasari.

4. decembris, kas pazīstams kā Bārbala vai Aitu diena, ir unikāls datums decembrī pirms Ziemassvētkiem, kad cilvēki devās budēļos. Saskaņā ar ticējumiem, Bārbiņa atnes Ziemu un veido ledus tiltus pār ūdeņiem.

Ticējumi liecina, ka, ja 4. decembrī ledus ir izveidojies, tad Bārbiņa to lauzīs, kas liecina par gaidāmu atkusni. Ja ledus vēl nav, tas var norādīt uz tuvojošos aukstumu. Ja šajā dienā būs sals, tas var nozīmēt, ka arī nākamajās ziemas svētku dienās būs auksti. Turpretī, ja diena būs silta, var gaidīt svētkus ar mainīgu un siltu laiku.

6. decembrī tiek svinēta Niklāva jeb Zirgu diena, kas ir īpašs svētku brīdis visiem mājas dzīvniekiem, īpaši zirgiem. Saskaņā ar tradīcijām, šajā dienā piedzimst Ziemassvētku vecītis, un ticējumi vēsta, ka, ja šos svētkus neievēro, mājlopiem, jo īpaši zirgiem, mājputniem un aitām, var rasties veselības problēmas un grūtības darbā.

Par Zirgu dienu saka, ka, ja šajā dienā zirgu muguras noberz ar sniegu, tie kļūs izturīgāki un mazāk slimos ziemas laikā, kā arī neradīsies problēmas ar parazītiem. Šajā dienā arī sākas ragavu ceļš, kas simbolizē ziemas prieku.

Decembris, saukts par Vilku mēnesi, ir īpašs arī citiem dzīvniekiem, putniem un zivīm. 9. decembrī svin Vilku dienu; ja vilki gaudo tuvumā, tas liecina par gaidāmu lielu salu. Nākamajā dienā, 10. decembrī, zivis slīd dziļāk ūdenī un iemieg ziemas miegā, bet lācis iegremdējas dziļā guļā, kamēr alnis nomet savus vecos ragus.

11. decembris ir veltīts Žagatai un Sīlim, un ticējums vēsta, ka, ja šajā dienā šie putni dzied, jāseko to saucienam, jo tur var būt kāds patīkams pārsteigums.

Tad 13. decembris iezīmē Lūcijas dienu, kad diena sāk kļūt garāka – par vienu vistas nagu vai gaiļa dziedājuma garumu. Tradīcijas stāsta, ka vilkači trīs reizes gadā pulcējas uz sapulci ellē: Vasarsvētkos, Jāņos un Lūcijās.