Ierosināts neļaut vidusskolām rīkot kopīgus eksāmenus sākumskolas skolēnu centralizēto eksāmenu priekšmetos

Valdība otrdien atbalstīja Vispārējās izglītības likuma pārskatīšanu, kas paredz liegt vispārējās vidējās izglītības iestādēs kārtot iestājeksāmenus sākumskolas skolēniem centralizēto eksāmenu priekšmetos.

Likumprojektā plānots paredzēt, ka atestāts par pamatizglītību apliecina vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā tiek organizēts centralizētais eksāmens. IZM vēlas ieviest šādu nosacījumu, lai izveidotu vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā vidusskolās un valsts ģimnāzijās, vienlaikus ievērojot arī vienotu pieeju skolēnu uzņemšanai valsts izglītības ģimnāzijās. pamatizglītības mācību programmas otrajam posmam un vidējās izglītības programmai.

Mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajos mācību priekšmetos Pamatizglītības sertifikātā kā konkursa atlases kritērijs uzņemšanai vidējās izglītības programmās.

Tāpat likumā paredzēts nostiprināt kantonu, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestāžu tiesības, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmās, ar dibinātāju atļauju kārtot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts izglītības pamatstandartam. . Izglītības standarti un uzņemšanas kritēriju noteikšana.

Šajā gadījumā vispārējās vidējās izglītības iestāde ar dibinātāja atļauju var vai nu kārtot iestājpārbaudījumu un noteikt uzņemšanas kritērijus, vai arī nekārtot iestājpārbaudījumu, bet tikai noteikt uzņemšanas kritērijus. Vienlaikus izglītības iestādēm jāņem vērā, ka, nosakot uzņemšanas kritērijus, nepieciešams ievērot Vispārējās izglītības likumā noteikto, un mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajos mācību priekšmetos pamatizglītības sertifikātā kalpo kā konkursa atlase. kritērijs studentiem, kas iestājas vidējās izglītības kursos.

Lai nodrošinātu, ka skolēni tiek informēti par iestājeksāmenu kārtošanas nosacījumiem un uzņemšanas kritērijiem vidējā izglītībā, likuma norma stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.

Pret normu iebilda Latvijas Izglītības administratoru asociācija, sakot, ka bez iestājeksāmena valsts ģimnāzija nevarēs atlasīt spējīgākos skolēnus 10.-12.klasei. Turklāt iestājeksāmenus galvenokārt organizē Valsts ģimnāzija Rīgā, savukārt ģimnāzijas citviet Latvijā vairs nerīko iestājeksāmenus 10. klasē.

Vispārējās izglītības likuma projektā paredzēts noteikt izglītojamo ar speciālajām vajadzībām skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālajām vajadzībām skaitu vispārējās izglītības klasēs un grupās.

Likumprojekta mērķis ir arī noteikt internātskolu organizatorisko struktūru izglītības iestādēs, pakalpojumu saturu, internātskolu darbībai nepieciešamo personālu un to uzraudzības kārtību un pilnveidot internātskolu uzraudzību. To skolēnu statuss, kuri iegūst apliecības par vispārējās pamatizglītības kursu beigšanu vai apliecības par vispārējās vidējās izglītības kursu beigšanu.

Atzīmē likumprojektam Grozījumi Vispārējās izglītības likumā skaidrots, ka likumprojekts paredz pilnvarot Ministru kabinetu noteikt maksimālo izglītojamo ar speciālajām vajadzībām skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās un izglītojamo ar speciālajām vajadzībām skaitu vispārējā izglītībā. klasēm un grupām, lai bērni un skolēni, kuru speciālās izglītības programmas vai atbalsta pasākumus nosaka Valsts izglītības un medicīnas komisija vai pašvaldības Izglītības un medicīnas komisija, katrā posmā saņemtu kvalitātes nodrošināšanas izglītības plānus.

Valsts kontroles revīzijā “Vai bērniem ar īpašām vajadzībām ir pieejama viņu spējām, vajadzībām un bērna interesēm atbilstoša izglītība?” 2021.gada ziņojumā secināts, ka daļai skolēnu ir nepieciešamas speciālās izglītības programmas, kuras nevar piedāvāt izglītības iestādēm. Taču revīzijas ziņojumā analizētie dati liecināja, ka no 3415 audzēkņiem, kuri 2020./2021.mācību gada sākumā tika uzņemti kādā no speciālās izglītības programmām un saņēma izmitināšanas pakalpojumus, tikai 1477 bija no citām pilsētām. Viņi veido 43% no kopējā studentu skaita.

Revīzijas ziņojumā tika analizētas desmit izglītības iestāžu internātskolas – sešas speciālās izglītības iestādes un četras vispārējās izglītības iestādes. Valsts revīzijā secināts, ka vismaz 47 bērnu dzīvesvietās tika sniegta informācija revīzijas laikā un nav bijis nekāda iemesla, ne attāluma, ne citu objektīvu apstākļu dēļ, ka šiem bērniem nebūtu bijusi iespēja atgriezties savā ikdienas dzīvē. izmitināšana. Revīzijas ziņojumā cita starpā tika paustas lielas bažas par to, ka vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka internātskolu pakalpojumu sniegšana ir risinājusi sociālās problēmas ģimenēm, kuru bērni nesaņem atbilstošus dzīves apstākļus un aprūpi, kā to pārstāv izglītības iestādes Kā apstiprina sevi.

Tomēr, Audita ieskatā, bērnu pansijas pakalpojumu sniegšana nerisina sociālās problēmas, bet gan saasina paaudžu situāciju, radot nepareizu ģimenes modeli gan bērna ģimenes līmenī, gan bērna aprūpes un audzināšanas ziņā.

Izglītības un zinātnes ministrija, kas izstrādāja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, norādīja, ka šobrīd nav neviena tiesību akta, kas regulētu internātskolu darbību izglītības iestādēs, izņemot Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra rīkojumu “Vispārējās pamatizglītības īstenošana. , Vispārējās vidējās izglītības, Profesionālās higiēnas prasības izglītības iestādēm pamatizglītības, profesionālās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmām, kuru 10.nodaļā noteiktas tikai dažas no minimālajām higiēnas prasībām iestādes internātskolām.

Saturs, organizatoriskā struktūra, personāla pienākumi un citi jautājumi, kas saistīti ar bērnu tiesību un interešu aizsardzību internātskolas apkalpošanas laikā, ir izglītības iestādes dibinātāja pārziņā. Ņemot vērā likuma normu neesamību, internātskolas pakalpojumu mākslīga nodrošināšana skolēniem, kuriem tie nav nepieciešami, pārkāpj vairākus bērnu tiesību aizsardzības principus, un valsts budžeta līdzekļi tiek nelietderīgi izmantoti internātskolas pakalpojumu apmaksai.