Gados vecāki cilvēki norāda uz nepieciešamību risināt jautājumus, kas saistīti ar pensiju indeksāciju un pamatpensijām

Otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā lika uzdot jautājumus, kas saistīti ar pensiju, pamatpensiju un piemaksu par izdienas gadiem indeksāciju. Latvijas Pensionāru federācijas viceprezidente Dzintra Žilde norādīja, ka pensiju indeksācija divas reizes gadā šobrīd ir ļoti svarīga, ja inflācijas līmenis pārsniedz 5%. Tikpat svarīgi ir piemaksa par stāžu līdz 1996. gadam un pamata pensijas jautājuma risinājums.

“Diemžēl, ja problēmas netiks risinātas laikus, radīsies jaunas problēmas, un pensionāriem to būs arvien grūtāk pārvarēt. Sociālā joma šobrīd ir pabērnu lomā. Ja [runā] par ekonomiku vai cilvēkiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, tad, ja problēmas tiks risinātas, tad tas būs ļoti svarīgi, lai tas varētu notikt. tie visi ir svarīgi, bet jārunā arī par tiem, kas to visu ir darījuši savā laikā.Attieksme pret veciem cilvēkiem ir arī attieksme pret valsti un sabiedrību,” uzsver Žilde.

Savukārt Jelgavas pensionāru biedrības valdes loceklis Jānis Felsbergs norāda, ka visas kaimiņvalstis ir mainījušas pensiju sistēmas, bet Latvija ir palikusi pie esošās sistēmas un lielas izmaiņas nav veikusi. Viņš uzsvēra, ka pašreizējā pensionāru vidējā pensija ir zem nabadzības riska robežas.

“Šobrīd iepriekšējā valdība visus pensionārus padarīja nabadzīgākus. Valsts budžetā no pensionāriem sanāk godīga nauda, ​​lai gan pensionāri var uzlaboties,” viņš teica.

Labklājības ministrijā (LM) norādīja, ka jautājums par darba stāža piemaksām ir ministrijas prioritāte jau daudzus gadus un pērn, kad tika sastādīts 2023.gada budžets, priekšlikuma finansiālā ietekme bija 59 miljoni eiro. Priekšlikums netika atbalstīts, taču LM plāno pakāpeniski atjaunot piemaksas par nostrādātajiem gadiem, paredzot vairākas iespējas atkarībā no finansiālās ietekmes.

Atsaucoties uz divreiz gadā veikto pensiju indeksāciju, LM atzina, ka Latvija to jau ir izdarījusi. Priekšlikuma finansiālo ietekmi šobrīd nevar aprēķināt, jo inflācija nepārsniedz 5% – šobrīd 4% – un, pamatojoties uz Valsts kases prognozēm, augstāka inflācija nākotnē nav gaidāma. Vienlaikus ministrija arī vērsa uzmanību, ka šobrīd valstī minimālo pensiju bāzi pārskata divas reizes gadā – 1.oktobrī un 1.janvārī.

LM šobrīd ir izstrādājusi koncepcijas pensiju sistēmu uzlabošanai. Tas ietver darba stāža piemaksas pagarināšanu līdz 1996. gadam un tās pakāpenisku sadali. Taču koncepcija vēl ir jāpēta, jo šajā kontekstā tiek apspriesta arī pamata pensija, piebilda ministrijā.

“Jādomā ne tikai par šodienas pensionāriem, bet arī par rītdienas pensionāriem, tāpēc ir nepieciešama pamatpensija. Finansiālā ietekme būs pakāpeniska, bet būtiska,” norādīja ministrijā.

LM piekrīt, ka gan Lietuva, gan Igaunija ir reformējušas pensiju sistēmas, bet Latvija joprojām paliek pie savas. Taču reformu īstenošana kaimiņvalstīs nenozīmē, ka ir uzlabota pensiju sistēmas ilgtspēja. Latvijas pensiju sistēma ir tāda, taču problēma nākotnē var būt sociālā ilgtspēja, tāpēc jāskatās uz kaimiņvalstu praksi pamatpensiju jēdziena aspektā.

Delegāti Ramona Petraviča (LPV) un Andris Bērziņš (ZZS) norādīja, ka šajā gadījumā nav jēgas diskutēt un vismaz viens no priekšlikumiem ir stingri jāīsteno, jo diskusijas ieilgušas vairākus gadus. Petraviča arī vērsa uzmanību uz skolotāju un ārstu streikiem, piebilstot, ka jāpievienojas arī vecajiem cilvēkiem, pretējā gadījumā viņiem nebūtu nekādu cerību.

Pirms kaut ko izlemt, nokārtot vai uzsākt, Žilde aicina pievērst uzmanību, kāpēc vispār ir mazas pensijas. Vai tāpēc, ka maksā mazāk nodokļus, vai tāpēc, ka ir maza alga vai darba pieredze. Viņa aicināja būt uzmanīgiem, lai neaizvainotu vecos cilvēkus, kuri nostrādājuši 50 gadus, un neminēt piemērus jauniešiem, kuri tagad ir darbaspējīgi, sakot, ka var saņemt nodokļu atbrīvojumu un saņemt vairāk pensijas.

Bērziņš piebilda, ka par pamatpensijām jādomā ātri, bet ļoti rūpīgi, norādot, ka, aprēķinot pensijas, jāpanāk vienlīdzība un taisnīgums.

Komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) atzina, ka diemžēl visus jautājumus nevar atrisināt pie komisijas deputātu sarunu galda, tomēr viņa aicināja visus kopīgi strādāt pie nākamā gada budžeta, lai kopīgi un soli pa solim skatītos, ko var paveikt. Nokļūstot līdz šim punktam, seniori jūtas novērtēti.