Diemžēl, bet no 16. Novembra Latvijā laiks mainīsies pilnībā. Aukstuma virsotne mūs sasniegs pēc pāris dienām
Rudens beigas ienāk ar vēsākiem un biežāk lietainiem laikapstākļiem, kas simbolizē dabas pāreju no vasaras siltuma uz ziemas dzestrumu. Šajā laikā koki pakāpeniski krāsojas dzeltenos un sarkanos toņos, radot elpu aizraujošas ainavas, kas piesaista dabas mīļotājus un fotogrāfus.
Temperatūras pazemināšanās mudina cilvēkus izvēlēties siltākus apģērbus un vairāk pavadīt laiku mājīgās aktivitātēs iekštelpās, piemēram, pie kamīna vai ar grāmatu rokās, baudot mierīgākos vakarus.
Tomēr eksperti norāda, ka rudens noslēgums ir pilns ar neziņu un neparedzamām pārmaiņām. Lai arī daba šobrīd ir īpaši skaista, prognozes par turpmākajiem laikapstākļiem rada satraukumu un liek domāt par nākotni.
Šīs pēkšņās temperatūras svārstības un laika apstākļu pārmaiņas tiek saistītas ar klimata pārmaiņām, kas rada nopietnas bažas par to ietekmi uz ekosistēmu. Klimata izmaiņas var nelabvēlīgi ietekmēt ne tikai augus un dzīvniekus, bet arī mūsu ikdienas dzīvi, sākot no lauksaimniecības līdz ikdienas dzīves komfortam. Tādēļ, kā uzsver eksperti, šie jautājumi kļūst arvien aktuālāki, norādot uz nepieciešamību rīkoties un pielāgoties šīm izmaiņām, lai pasargātu gan dabu, gan cilvēku labklājību.
Latvijā laikapstākļi tiek rūpīgi novēroti kopš 1924. gada, un šie dati ir bijuši nenovērtējams avots sinoptiķiem, veicot temperatūras un nokrišņu analīzi. Tomēr pēdējos gados ir novērojamas ievērojamas novirzes no ierastajiem laikapstākļiem.
Parasti pirmais sniegs Latvijā nokrīt septembra otrajā pusē, izņemot piekrastes reģionus, kur tas bieži parādās tikai oktobrī. Tā, piemēram, 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē tika reģistrēts trīs centimetrus biezs sniegs, kas ir ļoti reta parādība tik agrā rudens periodā.
Šis gads, visticamāk, tiks ierakstīts kā siltākais septembris Latvijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Iepriekšējais rekords piederēja 1934. gadam, taču šogad septembra vidējā temperatūra jau sasniegusi 15,6 grādus, kas ir ievērojami augstāks par pēdējo trīsdesmit gadu vidējo rādītāju — 12,3 grādiem (no 1991. līdz 2020. gadam). Šī lielā temperatūras novirze no klimatiskās normas var liecināt par ilgstošām pārmaiņām, kas ietekmē ne tikai dabu, bet arī cilvēku ikdienas dzīvi.
