Decembris un Janvāris mums visiem liks pamatīgi nobālēt; Sinoptiķi izteikuši negaidītu prognozi tuvāko dienu ziemai
Saskaņā ar Eiropas sinoptiķu prognozēm gaidāmā ziemas sezona sagaida neparedzētus un ārkārtējus pārsteigumus. Meteorologi ir prognozējuši, ka decembrī un janvārī būs neparasti laikapstākļi, kas mūs var noķert nevērīgi. Atsevišķos apgabalos var būt īpaši skarbi laika apstākļi. Cienījams prognozētājs jau ir atklājis šīs iespējamās anomālijas. Zīmīgi, ka 2010. gada decembris paliks atmiņā kā viens no aukstākajiem mēnešiem Latvijā.
2010. gada decembrī Latviju skāra neparasti liels snigšanas daudzums, kas ir otrs lielākais sniegputenis valstī. Šis konkrētais sniegputenis kopumā sakrāja 22 centimetrus, kas ir neparasts daudzums šim gadalaikam. Vēsturiskie ieraksti liecina, ka tipiskais sniega biezums decembrī ir aptuveni 23 centimetri, un lielākais dziļums jebkad reģistrēts 1937. gadā.
Latvijā dažāda biezuma snigšana bija 31.decembrī.Biezākā sniega kārta fiksēta Kalnciemā, mērot 57 cm dziļumā. Otrajā vietā ierindojās Rucava ar 52 cm biezumu, savukārt Dobele un Rīga sasniga attiecīgi 49 cm un 46 cm. Savukārt Ventspilī un Kolkā bija seklākā sniega sega, kuru biezums bija attiecīgi tikai 25 cm un 29 cm. Šie mērījumi ir palikuši konsekventi.
Attiecīgais datums nebūs vienīgais nozīmīgais brīdis Latvijas vēsturē. Meteoroloģijas eksperti prognozē, ka šī gada decembris un janvāris būs ievērojami atšķirīgi, un mēs varam saskarties ar neparedzamiem notikumiem. Lai pareizi sagatavotos, obligāti jānoskaidro kādi konkrēti nodomi vai prasības.
Lasi vēl : Beidzot atklāts noklusētais: Atklātībā nonāk Justīnes pamātes teiktais ko viņa kliedza brīdi pirms aizturēšanas
Pēc viņa analīzes, paplašinātās laika prognozes jau ir izgaismojušas gaidāmās ziemas klimatiskos apstākļus. Lai gan prognoze tiek sagatavota krietni pirms sezonas, zinātnes sasniegumi ir padarījuši to pietiekami uzticamu. Saskaņā ar jaunākajiem datiem ziemas sezona, šķiet, ievērojami atšķiras no iepriekšējiem gadiem.
Ekspertu analīzē secināts, ka decembra un janvāra mēnešos temperatūra mēdz pārsniegt tipisko vidējo. Līdz ar to, sākoties ziemai, termometru fiksētā temperatūra pārsniegs normālo diapazonu par aptuveni vienu vai diviem grādiem pēc Celsija. Turklāt sagaidāms, ka šī novirze pastiprināsies janvāra otrajā pusē, sasniedzot maksimumu divus vai trīs grādus pēc Celsija.
Lai gan ideja par temperatūras paaugstināšanos var šķist pievilcīga, ir ļoti svarīgi apzināties tās iespējamos riskus. Pāreja no vēsāka uz siltāku periodu var izraisīt bīstamas sekas, tostarp nodevīgu reljefu sasalstoša lietus un ledus dēļ noteiktos reģionos.
Balstoties uz meteorologu analīzi, redzams, ka ziemas sezonā Eiropā, arī Latvijā, ir tendence uz biežām klimata pārmaiņām. Šo notikumu izraisa pastiprinātas okeāna temperatūras svārstības visā pasaulē, kā rezultātā ziemas sezonā notiek neparedzamas temperatūras izmaiņas.