Premjers turpmāk sola attīstīt tautsaimniecību un celt iedzīvotāju kopējo labklājību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ziņojumā par savas otrās valdības pirmajām 100 dienām izvirzīja 2023.gada valsts budžeta pieņemšanu par savu galveno uzdevumu, bet, raugoties nākotnē, solīja turpināt centienus veicināt tautsaimniecības un valsts ekonomikas attīstību. cilvēku labklājība.

Pašreizējais jeb 41. Ministru kabinets tika apstiprināts pagājušā gada 14.decembrī, tātad šodien aprit pirmās 100 šīs valdības darbības dienas.

Kā aģentūra LETA uzzināja no Ministru kabineta padomnieces komunikāciju jautājumos Santas Jurgensones, Ministru prezidents raksturoja paveikto un iezīmēja valdības turpmākos uzdevumus, norādot, ka pirmajās 100 dienās valdības galvenais uzdevums ir izstrādāt šā gada valsts budžetu, lai līdz 2010.gada 1.jūlijam. turpināt jau paveikto.Uzsica plašu tautsaimniecības pārveidi, ieviešot lielas izmaiņas veselības aprūpē un izglītībā, klasificējot slimnīcas un organizējot skolu tīklu.

“Veselības, izglītības un zinātnes ministri apstiprinājuši, ka gatavo šo izmaiņu ieviešanas plānu un par to tuvākajā laikā lemsim valdībā. Saeima ir apstiprinājusi valdības noteikto budžetu un Valsts prezidents to paziņoja š.g. nedēļā , un ir stājusies spēkā. Valdība turpina cītīgi strādāt, lai veicinātu valsts ekonomikas attīstību un palielinātu iedzīvotāju labklājību,” sacīja Kališs.

Noslēguma posmā turpināsies valdības rīcības plāna izstrāde, saskaņojot to ar sabiedrību un partneriem un nozares ministru. Plānu valdība apstiprināja aprīļa sākumā.

Jau ir uzsākts darbs pie ilgtspējīgas nodokļu sistēmas izveides un neatliekamu problēmu finansēšanas. Šīs valdības pirmajās 100 dienās darbu uzsāka Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinācijas grupa ar uzdevumu sadarboties ar valdības sabiedrību un partneriem, lai līdz gada beigām būtu gatavs Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam projekts.

Aizsardzības un drošības jomā viena no jaunās valdības darbībām ir papildu līdzekļu piešķiršana valsts bruņoto spēku spēju pilnveidošanas paātrināšanai un jaunu aizsardzības spēju nodrošināšanai. Pilnveidots arī Nacionālo aizsardzības spēku (VAD) likumprojekts, tādējādi veicinot tā raitāku izskatīšanu Saeimā. Pēc likuma stāšanās spēkā šī gada jūlijā VAD uz 11 mēnešiem sāks dienēt pirmā brīvprātīgo karavīru partija.

“Droša vide ir svarīga dažādu prioritāšu īstenošanai un valsts attīstībai kopumā, un Krievijas īstenotais karš Ukrainā saglabā šo aspektu vienmēr aktuālu,” teikts Kariņa valdības ziņojumā par 100 dienu sasniegumiem.

Kā aģentūru LETA informēja Ministru kabinetā, arī valdība turpina darbu pie valsts austrumu robežas stiprināšanas. Nākamo trīs gadu laikā pierobežas infrastruktūras attīstībai plānoti 77,6 miljoni eiro, no kuriem 23,8 miljoni tiks piešķirti šogad. Līdzekļi tiks izmantoti arī VUGD Iekšlietu dienesta, Jauno un moderno dienesta vietu un speciālo transportlīdzekļu amatpersonu atalgojuma palielināšanai. Valsts drošības stiprināšanas pasākumiem šogad plānoti papildu 55 miljoni eiro.

2023.gada budžetā valdība palielināja finansējumu izglītības nozarei par vairāk nekā 180,4 miljoniem eiro, no kuriem 61,6 miljoni eiro izlietoti pedagogu algu palielināšanai un slodžu sabalansēšanai. Kopumā pedagogu algu palielināšanai 2023. gadā tiks tērēti 124,3 miljoni eiro. Par 31,9 miljoniem eiro pieauga arī finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei. Turklāt lauksaimniecības nozarei veltītiem zinātniskiem pētījumiem piešķirts finansējums 1,8 miljonu eiro apmērā. Šajā nozarē papildu 6,1 miljons eiro ir paredzēti, lai nodrošinātu mūsdienīgus studiju un dzīves apstākļus studentiem un mūsdienīgu darba vidi zinātniekiem. Savukārt augstākajai izglītībai paredzēti 59 miljoni eiro.

Pārskatīti arī pamatizglītības standarti un pirmsskolas izglītības vadlīnijas, lai no šā gada 1.septembra nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz pirmsskolas un sākumskolas izglītību tikai valsts valodā, teikts Kariņa valdības sasniegumu ziņojumā 100 dienas.

Nozīmīgs notikums kultūras nozarē bija starptautiska arhitektūras metu konkursa izsludināšana – aicinot pretendentus iesniegt savus priekšlikumus ilgtspējīgai Rīgas Filharmonijas attīstības nākotnes vīzijai. Īstenojot projektu, tiks izveidota mūsdienīga starptautiska mēroga pasākumu norises vieta, kas veicinās Rīgas un visas Latvijas ekonomisko attīstību un popularitāti.

Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, valdība vienojusies no 1.jūlija paaugstināt minimālo ienākumu slieksni, kas ir atbalsts trūcīgākajiem iedzīvotājiem – minimālā pensija un invaliditātes pensija, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un sociālās palīdzības saņēmēji. . Ir palielināts finansējums tehniskajai palīdzībai, lai personas ar invaliditāti varētu piedalīties sabiedrībā. Turklāt pirmo reizi kopš 2007.gada ir palielināts ceļa izdevumu kompensācijas pabalsts personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Papildu finansējums piešķirts energoefektivitātes programmām privātmājās. Atbalstiet iedzīvotājus saules paneļu vai mazo vēja turbīnu uzstādīšanā. Enerģētikas jomā valdība pievērš uzmanību arī tam, lai elektrības cena neaugtu pārāk strauji. Sadales sistēmas operators AS “Sadales tīkls” un pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” 2022.gada nogalē paziņoja 2023.gadam sagaidāmās elektroenerģijas cenas, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz elektroenerģijas tirgu. Premjers atgādināja, ka pēc valdības iejaukšanās tarifu pieaugums tika samazināts uz pusi, samazinot mājsaimniecību un uzņēmumu iespējamos tēriņus.

Lai risinātu strauji augošo pieprasījumu pēc ēku kadastrālajām uzmērīšanas, ir izstrādāti un jaunās valdības laikā stājas spēkā noteikumi ēku reģistrācijas procesa paātrināšanai. Tas novērš nepieciešamību iedzīvotājiem veikt atsevišķas darbības, un valsts zemes dienesta speciālistu darbs kļūst efektīvāks, vienlaikus samazinot apkalpošanas izmaksas un pieņemšanas termiņus.

Kā informēja Ministru kabinetā, valsts budžetā ir ieplānoti arī ievērojami līdzekļi, lai iedzīvotāji pieredzētu uzlabojumus veselības aprūpes sistēmā. Valdība no valsts budžeta piešķīrusi 1,35 miljardus eiro medicīnisko pakalpojumu sniegšanai – ģimenes ārstu klīnikām, veselības centriem, slimnīcām, laboratoriskajiem izmeklējumiem, kā arī ārstu speciālistu konsultāciju un diagnostisko pārbaužu apmaksai, neatliekamās palīdzības sniegšanai. Paredzēta arī medicīniskā palīdzība, kompensējamie medikamenti un citas vajadzības.

Profesionālajai veselības aprūpei ir paredzēti 124 miljoni eiro, bet slimību profilakses, veselības veicināšanas un ārstēšanas pakalpojumu uzraudzībai – 11,3 miljoni eiro. Eiropas struktūrfondu projektu un pasākumu īstenošanai tiks izlietoti 32,3 miljoni eiro, savukārt onkoloģisko pacientu, bērnu un medicīnas personāla darba samaksai tiks izmantota papildu pamatprogramma 85,8 miljonu eiro budžetā.

Atveseļošanas fonda jaunās atbalsta programmas ietvaros uzņēmumi var iegūt finansējumu energoefektivitātes paaugstināšanai, plašākai atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un nulles izmešu transportlīdzekļu iegādei. Atbalstu sava mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai var saņemt arī daudzstāvu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki un privātmāju īpašnieki.

Likumprojekts par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir gatavs virzīšanai Saeimā trešajam lasījumam. Ar visām iesaistītajām pusēm tika panākts kompromiss, lai izstrādātu reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, un reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri jāizveido līdz 2024.gada 1.jūlijam. Jaunajā likuma grozījumā būtiski ir novērst atkritumu rašanos. Precizēt prasības pašvaldībām dalībai klasificētajā bioloģisko atkritumu savākšanā un atkritumu apstrādes sistēmā.

Arī pašreizējā valdība ir izstrādājusi un apstiprinājusi jaunus noteikumus, lai makšķernieki varētu pieteikties pasākumu programmām, kas vērstas uz Latvijas dabas aizsardzību un zivju ilgtspējību. Kopumā zivsaimniecības attīstības programmu un zivju krājumu saglabāšanas finansēšanai plānoti 193 miljoni eiro.

Ņemot vērā atbalstu uzņēmējiem, 22.februārī tika uzsāktas pirmās trīs Biznesa digitalizācijas atveseļošanas fonda atbalsta programmas, kurās pieejams atbalsts 95,14 miljonu eiro apmērā. Līdzekļi tiks izmantoti, lai ieguldītu tirgotāju piekļuvi tā dēvētajām vienas pieturas aģentūrām, kas nodrošina padziļinātu tehnisko pieredzi, apmācību un prasmju pilnveidošanu, lai palīdzētu uzņēmumiem īstenot digitālo transformāciju. Komersanti saņems arī atbalstu jaunas programmatūras un iekārtu ieviešanai uzņēmumā, nodrošinot iekšējo procesu digitalizāciju, automatizāciju un robotizāciju, tādējādi paaugstinot savu produktivitāti.

Turklāt Digitālās Eiropas iniciatīvas projekta dalībnieki no Latvijas tika atbalstīti, paaugstinot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, realizējot būtisku ieguldījumu 9,7 miljonu eiro apmērā digitālās transformācijas projektu īstenošanai. Savukārt 1,4 miljoni eiro bija paredzēti Latvijas uzņēmumu dalībai starptautiskajās izstādēs, lai palielinātu lauksaimniecības un pārtikas nozares eksportspēju.

Koncentrējoties uz reģionālo attīstību, tika uzsākta programma pieejamu mājokļu būvniecības atbalstam dažādos Latvijas reģionos, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un tik ļoti nepieciešamo mājokļu par pieejamu cenu piedāvājumu reģionā. Vietējo un reģionālo autoceļu būvniecībai valdība piešķīrusi papildu 11,5 miljonus eiro. Ceļu būvniecības un uzturēšanas budžetā šogad kopumā tiks atvēlēti 341,9 miljoni eiro, lai izbūvētu vai uzlabotu ceļu 632 kilometru garumā.