Ministru prezidents uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus papildu finansējumu novirzīšanai veselības nozarei

Ministru prezidenta birojā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamos papildu līdzekļus veselības aprūpes un izglītības nozarei.

2023.gada budžeta pieņemšanas procesā Ministru prezidents uzsvēra, ka, ieviešot nepieciešamās izmaiņas veselības un izglītības nozarēs, tiks pārskatīti izdevumi visās ministrijās, lai rastu papildu līdzekļus valdības paziņojumos pausto saistību izpildei. un tiesību akti šajās nozarēs vidus.

“Šā gada valsts budžets ir pieņemts. Gan veselības, gan izglītības un zinātnes ministrs ir apņēmušies īstenot lielas izmaiņas veselības aprūpē un izglītībā, lai abas sistēmas kļūtu efektīvākas un spētu nodrošināt mūsu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus. . Iedzīvotāji, tas ir, plāno slimnīcas līmeni un skolu tīkla sakārtošanu,” uzsver Kariņš.

“Lai rastu papildu finansējumu šīm divām prioritārajām jomām, esmu nodevis visām ministrijām pārskatīt budžeta izpildes procesā prognozēto tēriņu ekonomiju, bet Finanšu ministrijai apkopot informāciju un iesniegt valdībai ziņojumu par pārdalēm, kuras tiks veiktas. nodrošināts veselības un izglītības nozarei 2023. gadā. Papildu finansējums,» sacīja Ministru prezidents.

Ministru prezidenta rezolūcija paredz, ka nozaru ministrijām līdz 26.maijam jāsagatavo informācija par 2023.gada valsts budžeta izpildes gaitā radīto un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju, kā arī informācija par uzdevumu izpildi pirms tam. uz izdevumu pārskatīšanu, kas būs Veidot naudas ekonomiku 2023. un turpmākajos gados. Turklāt rezolūcija paredz pārskatīt 2023.gadam piešķirtos līdzekļus, lai nodrošinātu veselības un izglītības nozari ar nepieciešamajiem līdzekļiem valdības paziņojumos un tiesību aktos pausto saistību izpildei.

Savukārt Valsts kases departamentam līdz 16.jūnijam ir jāsagatavo informatīvie ziņojumi par papildu līdzekļu pārdali veselības aprūpes un izglītības nozarei.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece iepriekš sacīja, ka nepietiekamais finansējums pacientu aprūpei un medikamentiem, kā arī no 1.aprīļa gaidāmais neliels algu pieaugums neko nemainīs veselības aprūpes nozarē, kurai nav nodrošināts pietiekams finansējums. 30 gadi.

No 2023.gada 1.aprīļa medicīnas darbinieku vidējā darba samaksa pieaugs par €120 (bruto). Līdz ar to mediķu vidējās algas pieaugs par 6,1%, māsām, vecmātēm un ārsta palīgiem par 10,1%, bet iesācēju personālam par 16,1%. Savukārt nozares neārstniecības personāla (atbalsta personāla) vidējā darba samaksa pieaugs par 22,76 €.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku savienības (LIZDA) padome nolēmusi 24.aprīlī rīkot protesta akciju un sākt trīs dienu Latvijas pedagogu streiku. LIZDA ir neapmierināta ar to, ka valdība nepilda savas saistības pret izglītības darbiniekiem, kā arī spēkā esošos normatīvos aktus.

LIZDA prezidente Inga Vanaga ļoti skaidri izteicās, ka esošais gājiens obligāti notiks neatkarīgi no tā, vai streika prasības tiks izpildītas vai nē. Ja politiķi atkal nāktu klajā ar kādu pēdējā brīža risinājumu, streiks varētu nenotikt, jo tādā gadījumā zustu tiesiskais pamats streikot.