Kas ir jāzina par īslaicīgu un hronisku bezmiegu? Izrādās, ka ar to saskaras liela daļa cilvēku!

Parasti pēc laba miega mums jābūt labā garastāvoklī un gataviem sākt dienu. Diemžēl mūsdienu steidzīgie notikumi, darba pienākumi un nevērība pret miega higiēnu var noslogot mūsu smadzeņu centrus, traucēt normālu miega hormonu izdalīšanos, kā arī izraisīt stresa hormonu uzkrāšanos organismā, nemaz nerunājot par dažām neiroloģiskām vai. citi traucējumi, kas traucē Mēs gūstam maksimālu labumu no miega. Sarunās ar trim Miega centra terapeitēm – neiroloģi Sandru Svilpi, neiroloģi Madaru Mičuli un psihiatri Olgu Kasu.

Akūts bezmiegs
Akūta un īslaicīga bezmiega gadījumā parasti pietiek ar ģimenes ārsta sniegto atbalstu, tomēr atsevišķos gadījumos ieteicama neirologa konsultācija, piemēram, ja nav pieejamas ārsta izrakstītās miegazāles, iegādāti miega līdzekļi. no aptiekām arī ir pieejami.Vai tas ir labi vai slikti, tas nedarbojas, bezmiegs, nervozitāte un aizkaitināmība. Šādas problēmas nav nekas neparasts. “Lai arī miegazāles, ko lieto akūta bezmiega ārstēšanai, sākumā iedarbojas labi, diemžēl arī tās ļoti ātri – pat mēneša laikā – veido ieradumus un, protams, vairs nedarbojas tā, kā vajadzētu. Lai neradītu atkarību, nedrīkst lietot ilgāk par divām līdz četrām nedēļām, pretējā gadījumā tas var nonākt strupceļā – ar laiku nepieciešamas palielināt devas, brīdina neiroloģe Sandra Svilpe.

Mediķi arī uzsver – ja cilvēks nepielāgo miega režīmu, nekādi medikamenti nepalīdzēs. “Darbadienā nevar gulēt vēlu, skatoties smieklīgu filmu un naktī gulēt tikai apmēram četras stundas, bet nedēļas nogalē – līdz pusdienlaikam. Acīmredzot svētdienas vakarā ir grūti aizmigt un pamosties labā garastāvoklī. pirmdienas rītā Dodieties uz darbu Īpaši cilvēkiem ar miega problēmām stingri jāievēro miega grafiks,” skaidroja neiroloģe.

Pacienti ar akūtu bezmiegu visbiežāk tiek raksturoti kā ļoti emocionāli, jutīgi indivīdi. Bezmiegs bieži vien ir balstīts uz nesenu vai tālu pagātnes emocionālo pieredzi, nopietnām problēmām darbā vai skolā. Lai noskaidrotu miega traucējumu cēloni, parasti nepieciešama ilgāka saruna ar speciālistu. Lai objektīvi novērtētu miega kvalitāti, bieži ir nepieciešami papildu testi, piemēram, hipnogramma vai polisomnogramma.

Hronisks slikts miegs
Ja bezmiegs jau ir hronisks (ilgstoši slikts miegs), ārsts var izrakstīt zāles, kuras varat lietot ilgstoši. Tā ir vienkāršākā pieeja, un pacientiem tas nereti patīk, atzīst neiroloģe Sandra Svilpe. Vēl viena ārstēšanas iespēja, kas prasa lielāku pacienta iesaistīšanos, ir kognitīvās uzvedības terapija. Izmantojot šo psihoterapijas metodi, cilvēks var apgūt jaunas tehnikas un relaksācijas paņēmienus, kas palīdzēs ar miega problēmām bez nepieciešamības lietot medikamentus. “Ja ir miega traucējumi, vispirms jāsāk ar šo terapiju. Ja miega režīms un relaksācijas metodes nepalīdz, speciālists var izrakstīt zāles, kuras var lietot ilgāk par mēnesi, stingri ievērojot ārsta ieteikumus un devu. ” saka neiroloģe.

Miega dienasgrāmatas glabāšana ir arī svarīga, un to var sakārtot parastā piezīmju grāmatiņā. Jāpievērš uzmanība tam, ko cilvēks dara naktī, kad iet gulēt, cik ilgi guļ, cikos no rīta ceļas utt. “Un tad bieži vien ir redzams, ka, piemēram, grūtības aizmigt rodas ieraduma kārtīgi izgulēties pa dienu. Vai, piemēram, tu naktī atnāc no darba pārguris, tāpēc aizmieg, un tad naktīs nevar aizmigt kļūdas dēļ Izveidojies miega cikls. Šāda dienasgrāmata arī parādīs, vai cilvēkam ir spēcīga vēlme gulēt dienas laikā, neskatoties uz to, ka naktī pietiekami guļ. Šīs miegainības iemesls var būt miega apnoja kādas hormonālas vai sirds problēmas. Bet varbūt ir tā saucamās mikropamošanās miega laikā,kas traucē iemigt naktī, bet rada miegainību dienā. Miegs sastāv no dažādām stadijām un lai cilvēks justos labi, viņiem visiem naktī ir jāguļ.”

Pēkšņi aizmigt un krist
Neirologa-miega speciālista darba joma nereti ir saistīta ar četrām miega traucējumu grupām: pastiprinātu miegainību, piemēram, hronisku neiroloģisku slimību narkolepsiju, parasomnijām, ar diennakts ritmu saistītiem traucējumiem un miega kustību traucējumiem, norāda neiroloģe Madara Mičule.

Narkolepsijas gadījumā smadzenēs ir pārāk maz konkrēta hormona oreksīna, kas nodrošina cilvēka spēju palikt nomodā, kā arī normālu pamošanās un gulēšanas ritmu. Traucējumiem raksturīga pēkšņa, nekontrolēta aizmigšana, miega paralīze – kad cilvēks jūtas nomodā, bet nespēj kustēties, un var būt arī citas nepatīkamas izpausmes. To var kombinēt ar katapleksiju – pēkšņu muskuļu atslābumu, stājas saglabāšanas spējas zudumu un, iespējams, kritienu. Šī lēkme ilgst apmēram minūti.

“Parasti narkolepsija sākas ap tīņu vai trīsdesmit gadu vecumu. Problēma ir tā, ka sākumā to ir grūti atpazīt, tāpēc pacienti visbiežāk nonāk psihiatra aprūpē vai arī hipersomnija vienkārši tiek norakstīta kā slinkums, miega trūkums, kā rezultātā. , cilvēks patērē daudz stimulējošus dzērienus, kafiju, stipru tēju, lai paliktu nomodā.Precīzai narkolepsijas diagnozei noteikti būtu nepieciešama polisomnogramma, kas diemžēl ir maksas pakalpojums pieaugušajiem – tā tas ir vismaz šobrīd,” stāstīja ārste.

Narkolepsiju nevar pilnībā izārstēt, taču to var uzlabot ar neirologa izrakstītajiem medikamentiem, protams, rūpīgi sekojot līdzi miega režīmam un plānojot regulāras snaudas, piemēram, 10-15 minūtes divas reizes dienā. Atšķirībā no daudziem citiem miega traucējumu pacientiem, šiem pacientiem nepieciešama diendusa.

Pašregulācijas traucējumi
Neirologi un psihiatri bieži ir iesaistīti bioloģisko vai iekšējo diennakts (diennakts) ritma traucējumu ārstēšanā cilvēkiem. Īsāk sakot, cilvēkus ar šo traucējumu var raksturot kā ļoti izteiktas “pūces”, kas fizioloģiski aizmieg tikai ap pulksten 2-3 naktī un pēc tam, protams, cīnās, lai celtos uz darbu 8:00, vai “cīruļi”, kuru iekšējās īpašības. pulksteņi liek gulēt ap septiņiem vakarā un celties trijos vai četros no rīta. Kopumā cilvēki jūtas labi, taču viņiem ir grūtības pielāgoties sabiedriski pieņemtajam dzīves ritmam.

Arī darbs maiņās un ilgi lidojumi var izjaukt miega ritmus.

Ārstēšanas pamatā ir medikamentu lietošana, stingra miega higiēnas principu ievērošana un palīgierīču (piemēram, elektriskās gaismas) lietošana, kuru pieaugošā gaismas intensitāte palīdz vieglāk pamosties no rīta. Šādas lampas Latvijā ir grūti iegādāties, tāpēc neiroloģe saviem pacientiem iesaka tās meklēt ārzemju mājaslapās. Melatonīns jeb tā sauktais miega hormons (kuru dabiski ražo mūsu smadzenes un veicina nakts miegu) ir labi zināms diennakts ritma traucējumu ārstēšanai. Neirologi norāda, ka šo līdzekli bieži vien nepamatoti iesaka bezmiega gadījumā, taču tādā gadījumā tas nepalīdz – atšķirībā no diennakts ritma problēmām, kad tas tiešām iedarbojas labi.