Veselības Inspekcija pērn saņēmusi 640 iesniegumu par veselības aprūpes esošo kvalitāti

Veselības inspekcija (VI) pērn saņēmusi 640 iesniegumus par aprūpes kvalitāti, intervijā aģentūrai LETA atzina aģentūras vadītāja Anita Slokenberga. Viņš VI salīdzina ar lakmusa papīru, jo visi iesniegumi, iedzīvotāju zvani apraksta, kas notiek visā veselības aprūpes sistēmā.

Viņasprāt, šobrīd lakmusa papīrs ir sarkans, jo ir daudz sūdzību par nelaipnību, sliktu komunikāciju, nespēju izskaidrot pacientam savu stāvokli, un rezultātā netiek ievērots pacienta tiesību akts.

Slokenberga atzīst, ka lūzuma punkts ir 2022. gads, kad imunologa Jevhenija Ņikiforenko lieta atklāj virkni problēmu, kas sakrājušās gadu gaitā. Tas savukārt liek sakopt un sakārtot mūsu ikdienas procesus sistemātiskai pieejai.

Pērn VI saņēma 640 iesniegumus par veselības aprūpes kvalitāti. Tā ir tikai redzamā daļa – pacienti vai viņu tuvinieki, kuri uzdrošinās vērsties VI, sacīja Slokenberga. Viņa arī atzina, ka liela daļa no šīm problēmām ir slēptas un VI nav nonākušas.

Viņa arī uzsvēra, ka pagājušajā gadā VI saņēmusi 104 tiešas sūdzības par tā dēvētajiem nebūtiskiem Pacientu tiesību likuma pārkāpumiem, cieņpilnu attieksmi, pilnvērtīgu komunikāciju un veidu, kā saprast, ka informācija jau ir pacienta rokās. Sūdzību apjoms liecina, ka šis jautājums ir saistīts.

Vienlaikus Slokenberga piebilda, ka aktualizējas pašreizējā situācija, kas izveidojusies Covid-19 pandēmijas saspringtajos laikos. Piemēram, medicīniskajā aprūpē epidēmijas laikā notiek attālinātas konsultācijas.Tagad ģimenes ārsts aicina pacientus uz savu klīniku, bet pacienti, kuriem nepieciešamas receptes, telefonintervijas, šķiet, var veikt tāpat kā līdz šim, un tas radījis neapmierinātību.

VI vadītāja gan norādīja, ka pacientu tiesības sākas nevis ar VI, bet gan ārstniecības iestādi. Tāpēc viņa aicina ikvienu pacientu vai viņa tuviniekus, ja tiek pārkāptas viņa tiesības, pēc iespējas ātrāk doties uz ārstniecības iestādi, lai to atrisinātu. Pēc tam to ir daudz grūtāk izdarīt “pēc fakta”.

Piemēram, šobrīd aktuāls ir jautājums par emocionālo vardarbību dzemdību laikā. Pagājušajā gadā tika saņemts arī pirmais iesniegums, kurā tieši bija runa par emocionālo vardarbību dzemdību laikā. Slokenberga sacīja, ka ginekologi un dzemdību speciālisti neievēro pacientu tiesības pieklājīgi sazināties ar viņiem. Par minēto gadījumu ekspertei izteikts rājiens un pacienta iesniegums nosūtīts izvērtēšanai Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komitejai.

“Ir pagājis pusotrs gads, kopš šis apvainojums tika iesniegts VI. Protams, pēc tā laika, kad tika aptaujāti konkrētā ārsta kolēģi, kuri tobrīd atradās vienā telpā, viņi informāciju neapstiprināja. jo viņi neatcerējās faktus. Tāpēc es lūdzu visus nekavējoties risināt šos jautājumus uz vietas. Pēc tam to ir ļoti grūti pierādīt, ja vien tas nav dokumentēts medicīniskajos dokumentos,” sacīja Slokenbergs.

Dzemdību un ginekoloģijas ekspertīzē pērn kopumā reģistrēti 33 gadījumi. No tiem Medicīnas riska fonds izskatīja 17 lietas un 7 gadījumos pieņēma lēmumu par atlīdzības izmaksu. Kopējās atlīdzības izmaksas par šīm septiņām dzemdību un ginekoloģiskajām traumām bija 354 589,6 eiro. Savukārt 2021.gadā izskatītas 36 sūdzības.

Runājot par epidurālēm, kas ir praktiska lieta, Slokenbergs norādīja, ka līdz 2022.gada 1.augustam valsts tos apmaksās tikai tad, ja būs noteiktas indikācijas, kuras var sadalīt četrās daļās. Pirmā bloka indikācijas ir saistītas ar mātes veselību, otrā bloka indikācijas ir saistītas ar dzemdību procesu, bet trešā bloka indikācijas ir saistītas ar augļa veselību. Ceturtais bloks nodrošina tā sauktās “citas” indikācijas, tostarp paniku no smagām dzemdību sāpēm.

Viņasprāt, regula ļauj sadalīt pacientus, jo stipras sāpes ne vienmēr izraisa paniku. Izrādās, ja pacientei ir nauda, ​​viņa var saņemt pretsāpju līdzekļus, bet, ja viņa to nedara – un neuzrāda panikas pazīmes – nē. Taču no 1. augusta šī kārtība ir mainījusies.

“Pagājušajā gadā bija divi iesniegumi, kuros bija arī jautājumi par epidurāli – viens par dzemdību pakalpojumu kvalitāti kopumā un otrs par to, vai par epidurālu ir jāmaksā pamatoti, jo tas varētu būt saistīts ar indikācijām. Diemžēl abos gadījumos ir nav normatīvo indikāciju epidurālās anestēzijas veikšanai,” informēja Slokenberga.