Latviju satricina, kas Briesmīgs! Sievieti Stradiņos ar sāpēm vēderā aizsūta mājās – Nākamajā dienā sākas murgs
Pēdējā laikā ir pieaudzis cilvēku neapmierinātības un sašutuma līmenis saistībā ar attieksmi, ko pieredz pacienti medicīnas iestādēs. Šo jautājumu nesen aplūkoja Inta (vārds ir mainīts), kura izjuta neizpratni par attieksmi, kāda viņu sagaidīja slimnīcā.
Viņa izvēlējās dalīties ar savu pieredzi, uzsvēra vairākus aspektus, kas raisīja viņas sašutumu. Viņas stāsts ne tikai atklāj viņas personīgo pieredzi, bet arī liek aizdomāties par vispārējo pacientu aprūpes kvalitāti un cilvēcisko pieeju veselības aprūpes jomā.
Intas pieredze uzsvēra nepietiekamu attieksmi no medicīnas personāla puses. Viņa īpaši uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt pacientiem ne tikai profesionālu medicīnisko aprūpi, bet arī cilvēcisku un saprotošu attieksmi. Inta dalījās ar konkrētiem piemēriem, kas norādīja uz nepieciešamību uzlabot saziņu un attieksmi pret pacientiem.
Šādi stāsti aicina sabiedrību rūpīgi izvērtēt esošo veselības aprūpes sistēmu un veicināt diskusijas par to, kā uzlabot pacientu pieredzi. Tāpat tie mudina medicīnas iestādes pārskatīt savus procesus, lai nodrošinātu, ka pacienti saņem ne tikai ārstniecības palīdzību, bet arī cilvēcisku atbalstu un cieņu.
Šie stāsti ir iespēja ne tikai izteikt savas sajūtas, bet arī veicināt pozitīvas pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā, lai tā būtu pieejama un respektējoša visiem pacientiem.
Inta, ilgu laiku strādājusi kā ārste, saskārās ar nepieciešamību pēc savas palīdzības, kad stipras sāpes vēderā pārņēma viņu. Nesaprotot sāpju iemeslu, viņa nolēma doties uz slimnīcu, cerot uz kolēģu medicīnisko atbalstu. Tomēr viņas pieredze slimnīcā nebija tāda, kā viņa bija sagaidījusi.
Decembra mēnesī, pirms svētkiem, Inta ar sāpēm vēderā devās uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu (turpmāk – Stradiņa slimnīca). Viņai bija jāgaida rindā, un, neskatoties uz to, ka sieviete ieradās slimnīcā plkst. 18.00, līdz plkst. 2.00 naktī viņai nācās sēdēt uz krēsla gaidīšanas telpā.
Situācija pasliktinājās, jo uzņemšanas laikā tika piemērota sistēma, kas prasīja turpināt sēdēt krēslā, kas bija grūti, ņemot vērā stiprās sāpes vēderā. Šī pieredze uzsvēra ne tikai ilgo gaidīšanas laiku, bet arī nepieciešamību uzlabot pacientu komfortu un slimnīcas efektivitāti. Tālāk sekoja neiedomājamais notikums…
Lasi raksta turpinājumu nākamajā lapā
